Stress un garīgā slodze: miera atrašana ikdienā

Mentālā slodze: par ko ir runa?

Mentālā slodze ir neredzamais organizēšanas un paredzēšanas darbs: domāt par uzdevumiem, tos plānot, pārbaudīt, vai tie ir izdarīti, atcerēties datumus, dokumentus, iepirkšanos, dzimšanas dienas. Pat ja uzdevumu izpilda kāds cits, slodzi nes tas, kuram par to jāatceras.

Tā skar gan darbu, gan privāto dzīvi, un tā summējas. Mājsaimniecībās tā bieži ir sadalīta nevienmērīgi un joprojām smagi gulstas uz sievietēm.

Zināms stresa daudzums ir dzīves sastāvdaļa: tā ir ķermeņa normāla reakcija uz prasīgu situāciju, un tas palīdz mums ar to tikt galā. Problēma rodas, kad stress kļūst pastāvīgs un neatliek laika atgūties.

Pazīmes, ka jūsu mentālā slodze ir par smagu

Ķermenis un prāts bieži sūta signālus, pirms mēs tos pamanām. Pievērsiet uzmanību:

• nogurums, kas nepāriet, pat pēc nakts miega;
• grūtības aizmigt, jo uzdevumu saraksts nemitīgi griežas galvā;
• neparasta aizkaitināmība, uzliesmošana sīkumu dēļ;
• aizmāršība un grūtības koncentrēties;
• sajūta, ka nekad nevarat apstāties vai nekad nevarat izbaudīt atpūtu bez vainas apziņas;
• fiziska spriedze: kakls, pleci, sakostas žokļi, galvassāpes.

Šīs pazīmes nav specifiskas, un tām var būt citi cēloņi. Ja tās saglabājas, konsultējieties ar ģimenes ārstu.

Kā mazināt mentālo slodzi?

Runa nav par to, lai darītu vairāk, bet par to, lai domātu citādi. Lūk, kas noder man un daudziem cilvēkiem manā apkārtnē.

Izlieciet galvas saturu uz papīra

Viens vienīgs saraksts vienā vietā (piezīmju grāmatiņā vai lietotnē), nevis līmlapiņas visur. To, kas ir pierakstīts, vairs nav jāatceras.

Patiešām nosakiet prioritātes

Katru rītu izvēlieties trīs svarīgas lietas, kas tajā dienā jāizdara. Viss pārējais ir bonuss. Jūs nevarat izdarīt visu, un tā nav neveiksme.

Dalieties, ne tikai deleģējiet

Sadalīt mājas darbus ir labi. Nodot atbildību par to atcerēšanos ir vēl labāk. Piemēram: „tu rūpējies par bērnu vizītēm pie ārsta no sākuma līdz beigām”, nevis „vai tu vari pieteikt vizīti, ko tev pierakstīju?”.

Pieņemiet „pietiekami labi”

Vienkārša maltīte, ne gluži perfekti sakārtotas mājas, īsāks e-pasts: neviens jums to neņems ļaunā, un jūs ietaupīsiet enerģiju.

Iemācieties pateikt „nē”

Katrs „jā” jaunam lūgumam ir „nē” atpūtas brīdim. Jums ir tiesības padomāt, pirms piekrītat.

Kā ikdienā tikt galā ar stresu: mani mazie rituāli

Lai atrastu mieru, ne vienmēr vajag daudz laika. Bieži vien labu dara tieši mazi, atkārtoti rituāli.

• Elpojiet lēni. Ieelpojiet caur degunu, skaitot līdz četri, pēc tam maigi izelpojiet caur muti, skaitot līdz seši. Pietiek ar dažām minūtēm, lai būtu īsta pauze.
• Kustieties katru dienu. Pastaiga, vēlams ārā dienas gaismā, palīdz justies labāk un atbrīvot spriedzi.
• Izslēdziet paziņojumus noteiktos dienas laikos un vakarā nolieciet tālruni tālāk no sevis.
• Ieturiet īstu pusdienu pauzi, prom no ekrāna.
• Pagādājiet sev maigu brīdi: karsta zāļu tēja, ko malkot lēnām, nesteidzīga duša, dažas grāmatas lappuses.
• Uzturiet saikni: zvans draugam, laiks ar tuvu cilvēku. Runāšana atvieglo nastu.

Vakarā es veicu nelielu „izslēgšanos”: uz papīra pierakstu, kas palicis nākamajai dienai, un aizveru piezīmju grāmatiņu. Saraksts ir drošībā, un mans prāts var atpūsties.

Miegs, uzturs, pauzes: pamati, kam ir nozīme

Miegs

Tas bieži ir pirmais, kas cieš no stresa, tomēr tieši tas palīdz mums atgūties. Ejiet gulēt regulārā laikā, stundu pirms gulētiešanas izvairieties no ekrāniem un uzturiet guļamistabu klusu, tumšu un vēsu.

Uzturs

Kad esam pārslogoti, mēs izlaižam ēdienreizes vai uzkožam. Centieties saglabāt trīs vienkāršas, daudzveidīgas maltītes ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem un olbaltumvielām. Ierobežojiet pārmērīgu kafijas daudzumu, īpaši pēcpusdienā, kā arī alkoholu.

Uztura bagātinātāji – ar mēru

Neviens uztura bagātinātājs neliek stresam vai mentālajai slodzei izzust. Tomēr, ja noslogotā periodā jūsu uzturs ir mazāk daudzveidīgs, dažām uzturvielām ir atzīta loma: piemēram, vairāki B grupas vitamīni un C vitamīns palīdz mazināt nogurumu un nespēku. Uztura bagātinātāji nedrīkst aizstāt daudzveidīgu un sabalansētu uzturu un veselīgu dzīvesveidu. Ja lietojat medikamentus, esat stāvoklī vai barojat bērnu ar krūti, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.

Kad lūgt palīdzību?

Nav kauns lūgt palīdzību. Iesaku konsultēties ar ģimenes ārstu, ja:

• nogurums, miega traucējumi vai aizkaitināmība ilgst jau vairākas nedēļas;
• pastāvīgi jūtaties pārslogoti, bez atelpas;
• zaudējat interesi vai prieku par lietām, kas agrāk patika;
• jums ir fiziskas pazīmes, kas jūs uztrauc (sirdsklauves, biežas galvassāpes, gremošanas traucējumi);
• jūsu situācija darbā kļūst grūti panesama.

Ģimenes ārsts vajadzības gadījumā var jūs nosūtīt pie psihologa. Darbā ar jums var runāt arī arodveselības ārsts. Un, ja piedzīvojat smagas krīzes brīdi, Francijā zvaniet uz 3114 – bezmaksas valsts pašnāvību novēršanas tālruni, kas pieejams 24/7, vai ārkārtas gadījumā uz 15.

BUJ